Vecticībnieku kultūras dienas


Ivana Zavoloko Vecticībnieku biedrība un Baltijas Starptautiskā akadēmija pabeidza projekta “Vecticībnieku kultūras dienas” īstenošanu. Projekts tika īstenots sadarbībā ar biedrību “Latvijas Pilsoniskā Alianse” un LR Kultūras ministriju projekta „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialoga jomā” ietvaros. Projekta finansējuma avots ir Latvijas Republikas valsts budžets.

Projekta “Vecticībnieku kultūras dienas” gaitā tika īstenoti visi ieplānotie pasākumi, kā arī tie tika papildināti ar dažādām aktivitātēm, kuras sākumā nebija paredzētas, bet tika ierosinātas projekta iesaistīto dalībnieku sadarbības rezultātā. Projektā īstenošanā piedalījās vecticībnieku kopienas pārstāvji gan no dažādām Latvijas vecticībnieku draudzēm (kā no Rīgas, tā arī no Latgales), gan no Lietuvas un Igaunijas. Līdztekus vecticībniekiem projekta aktivitātēs piedalījās un tās vadīja humanitāro un sociālo zinātņu jomas pētnieki, to skaitā vadošie speciālisti arheogrāfijas jomā (Dr. philol. Irina Pozdejeva, Maskavas Valsts Universitāte, Maskava, Krievija) un dialektoloģijā (Dr. Philol. Olga Rovnova, V.Vinogradova vārdā nosauktais Krievu valodas institūts, Maskava, Krievija).

Pateicoties semināriem un apaļā galda diskusijām tika paplašināti un nostiprināti kontakti starp zinātniskajām institūcijām, vecticībnieku draudžu un NVO pārstāvjiem gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Vērtīgs ieguvums ir speciālistu konsultācijas seno rokrakstu grāmatu kataloģizācijas jautājumos, kā arī apņemšanās turpināt kontaktus arī pēc projekta beigām. No labo prakšu viedokļa novadītās nodarbības vecticībniekiem deva iespēju iepazīties ar dažādām interaktīvām metodēm un inovatīvām mācīšanās formām, kuras līdz šim netika izmantotas vecticībnieku vidē, taču tās var būt pielietojamas izglītojošajā darbā gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem. Noderīgi ir arī pētnieciskā darba pamatprincipi, kurus varēja izmēģināt semināru nodarbībās, īpaši mutvārdu intervijas pierakstīšanas paņēmieni, rokrakstu un seno drukāto grāmatu apraksts un sākotnējā izpēte.

Projekta daļa “Vecticības grāmatniecība” tika organizēta kā lekciju kurss “16.-17.gs. kirilisko grāmatu kā vēstures avota apraksts” ar praktiskām nodarbībām, kuru galvenā tēma bija saistīta ar kirilisko grāmatu arheogrāfiski korekto aprakstu, kataloģizāciju un glabāšanas noteikumiem. Jāatzīmē, ka Latvijā diemžēl nav speciālistu tieši šā laika posma kirilisko grāmatu izpētē. Tādējādi lekciju un praktisko nodarbību kurss pievērsa ne tikai pašu vecticībnieku, bet arī plašākā interesentu loku uzmanību jautājumiem par seno kirilisko grāmatu arheogrāfisko izpēti, to pareizo kataloģizāciju, glabāšanas noteikumiem un restaurāciju. Nav mazsvarīga LU Akadēmiskās bibliotēkas atsaucība un ieinteresētība sadarboties kiriliskās grāmatniecības izpētes jomā. Ekskursijā uz bibliotēku un praktiskajā nodarbībā par seniem izdevumiem bibliotēkas fondos izraisīja gan vecticībnieku un pētnieku interesi, gan arī ieceres turpināt sadarbību.

Projekta “Vecticībnieku kultūras dienas” īstenošana apliecināja esošo interesi un arī lika pamatus turpmākajām iecerēm un projektu plāniem, lai turpinātu apmācību un iepazīšanos ar vecticībnieku kultūras materiālo un nemateriālo mantojumu, reliģisko, etnogrāfisko un lingvistisko specifiku. Projekta „Vecticībnieku kultūras dienas” realizācija bagātināja pētniekus, zinātniekus un vecticībniekus ar jaunām atziņām, paplašinot vispārēju redzesloku un sekmējot patiesi ieinteresētu dialogu starp dažādu paaudžu, tautību, konfesiju pārstāvjiem.